Kopš Mormona Grāmatas publicēšanas angļu valodā 1830. gadā, tā ir pilnībā pārtulkota 82 valodās un izdota kopumā vairāk nekā 150 miljonos eksemplāru. Šī grāmata tiek dēvēta par Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas „noslēgakmeni”. Jau kopš pašiem pirmsākumiem Baznīcas locekļi ir pieņēmuši to kā Svētos Rakstus.
Tas nebūt nenozīmē, ka Mormona Grāmata kā Svētie Raksti aizvietotu Bībeli. Sludinot un studējot, Baznīcas locekļi izmanto gan Bībeli, gan Mormona Grāmatu.
Pēdējo dienu svētie uzskata, ka Mormona Grāmata ir senu, varenu Amerikas civilizāciju pieraksti.
| Temple Square is always beautiful in the springtime. Gardeners work to prepare the ground for General Conference. © 2012 Intellectual Reserve, Inc. All rights reserved. | 1 / 2 |
Saskaņā ar šiem pierakstiem, vienu no minētajām civilizācijām aizsāka vīrs, vārdā Lehijs, kurš aptuveni 600 p.m.ē. kopā ar ģimeni pameta Jeruzālemi. Viņi aizceļoja līdz jūrai, uzbūvēja kuģi un turpināja ceļu, kuģojot uz Ameriku.
Pēc ierašanās Jaunajā pasaulē, pieaugot savstarpējām nesaskaņām, ģimene sadalījās klanos, kas laika gaitā pārauga divās naidīgi noskaņotās tautās. Aprakstīto 1000 gadu laikā radās konflikti, kas noveda līdz bojāejai vienu no šīm tautām.
Uz šī vēsturiskā fona grāmatā vairākkārt pravietots un liecināts par Jēzu Kristu kā pasaules Glābēju, un dots apraksts par to, kā pats augšāmceltais Jēzus pārsteidzošā kārtā apciemoja Jaunās pasaules ļaudis.
Mormona Grāmata vēsta, ka Kristus kalpoja senajiem Amerikas iedzīvotājiem un nodibināja tur Savu baznīcu, tāpat kā Vecajā pasaulē.
Saskaņā ar minēto pierakstu, pēc Kristus apciemojuma ļaudis dzīvoja vienotībā un labklājībā, kas ilga 200 gadus.
Taču laika gaitā daudzi sāka novērsties no Kristus mācībām. Vairums ļaužu kļuva ļauni, un izcēlās nežēlīgs karš, kura dēļ viena no tautām tika pilnībā iznīcināta.
Mormona Grāmata vēsta, ka minētie notikumi tika rūpīgi pierakstīti uz metāla plāksnēm. Pienākums saglabāt un turpināt pierakstu, ko uzsāka tie, kas pameta Jeruzālemi, tika nodots no paaudzes paaudzē.
Viens no pēdējiem rakstvežiem bija seno amerikāņu pravietis, vārdā Mormons. Viņš saīsināja gadu simteņiem ilgi vestos pierakstus, iegravējot uz zelta plāksnēm kodolīgāku aprakstu.
Saīsināto pierakstu Mormons nodeva savam dēlam Moronijam — pēdējam zināmajam izdzīvojušajam tautietim, kurš mūža nogalē apraka šīs plāksnes kāda kalna nogāzē — vietā, kas pēc gadu simteņiem kļuva par daļu no Ņujorkas štata.
Pēdējo dienu svētie tic, ka 1823. gadā Moronijs kā eņģelis atgriezās kalna nogāzē, ko mūsdienās sauc par Kumoras pakalnu, netālu no Palmīras, Ņujorkā, lai aizvestu pusaugu zēnu Džozefu Smitu pie apslēptajām plāksnēm. Džozefs Smits vēlāk kļuva par Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas dibinātāju.
Saskaņā ar Baznīcas agrīnajiem vēsturiskajiem pierakstiem, pēc kāda laika Moronijs uz laiku nodeva zelta plāksnes Džozefa Smita pārziņā, kurš savukārt parādīja tās trim vīriem un pēc tam atļāva vēl astoņiem paturēt tās rokās. Šo liecinieku rakstiskās liecības publicētas tūlīt aiz Mormona Grāmatas ievada.
Džozefs aptuveni trīs mēnešu laikā pārtulkoja plāksnes un pēc tam atdeva tās eņģelim Moronijam. Pirmais Mormona Grāmatas izdevums angļu valodā tika publicēts 1830. gadā Ņujorkā.
1851. gadā Mormona Grāmata tika pārtulkota dāņu valodā. Tas bija pirmais tulkojums pēc tās izdošanas angļu valodā. 2000. gads kļuva par ievērojamu atskaites punktu Baznīcas vēsturē, jo Mormona Grāmata pieredzēja tulkojumu simtajā valodā (ieskaitot angļu valodu). Šobrīd grāmata ir izdota 81 valodā, neieskaitot angļu valodu, un daļēja izlase pieejama vēl 25 valodās.
Lai skaidri norādītu un uzsvērtu, kāds ir Mormona Grāmatas mērķis, 1982. gadā tai tika pievienots apakšvirsraksts. Tagad grāmatas pilnais nosaukums ir „Mormona Grāmata: vēl viena liecība par Jēzu Kristu”.
Papildus Mormona Grāmatas tulkojumam Džozefs Smits pierakstīja vēl citas no Dieva saņemtas atklāsmes. Daudzas no šīm atklāsmēm apkopotas mūsdienu Svēto Rakstu sējumos „Mācība un Derības” un „Dārgā Pērle”.