Kristīgās baznīcas ņem vērā jautājumu par pilnvarām — dievišķām tiesībām sludināt un rīkoties Dieva vārdā, un vadīt Tā Kunga Baznīcu dažādos veidos. Daži, piemēram, Romas Katoļu, Pareizticīgo un Koptu baznīca uzskata, ka pilnvaras ir nepārtraukti nodotas no agrīnajiem apustuļiem. Daži, kas atdalījās no šīm baznīcām, apgalvo, ka viņi saņem pilnvaras no Bībeles nemaldīguma. Citi stingri paļaujas uz iekšējo sajūtu, ka ir aicināti kalpot. Pēdējo Dienu svētajiem ir īpatnēja izpratne par priesterības pilnvarām, kas viņus raksturo.
Apustuļi bija tās vadītāji un, pateicoties tam, ka saņēma gan svētas pilnvaras, gan atklāsmi, viņiem bija uzdevums vadīt Baznīcu un, tai izplatoties visā zināmajā pasaulē, turēt tās mācības tīras.
To, ka sākotnēji izveidotā Jēzus Kristus Baznīca galu galā kritīs maldos un atkritīs no ticības, jau bija pareģojuši agrīnie pravieši, kā arī apustuļi Kristus laikā.
Lai gan Pēdējo dienu svētie tic, ka svētās pilnvaras tika pazaudētas agrīnajā Baznīcā pēc apustuļu nāves un bija nepieciešama atjaunošana ar dievišķu starpniecību, viņi nenoliedz un nemazina citu cilvēku reliģiskās pieredzes īstenumu:
- Daudzas no patiesām mācībām, kuras sludināja Jēzus Kristus, mūsdienās ir atrodamas dažādās baznīcās.
- Citu baznīcu locekļi, kuri pieņem Jēzu Kristu un cenšas dzīvot saskaņā ar Viņa mācītajiem principiem, ir tiesīgi savā dzīvē saņemt dievišķu vadību un iedvesmu.
- Uzticīgi kristieši, kuri nav Pēdējo dienu svētie, arī nokļūst debesīs un tie, kas dzīvo saskaņā ar visu patiesību un gaismu, kas tiem ir, būs atvērti turpmākai gaismai pēc šīs dzīves.
- Jebkurš, kas pieņem Jēzu Kristu kā Dieva Dēlu un pasaules Glābēju, ir kristietis, neskatoties uz teoloģiskajām atšķirībām.
- Bībele ir Dieva atklāsme, kas apliecina savu vērtību, spēcīgi ietekmējot un mainot vīriešu un sieviešu dzīves. Tās vērtību nemazina papildus Svēto Rakstu esamība.
Pēdējo dienu svētajiem priesterības pilnvaru atjaunošana 19. gadsimta pirmajā pusē bija reāls notikums, kura laikā Zemi apmeklēja eņģeļi to vīriešu veidolā, kuriem bija pilnvaras agrīnajā Baznīcā. Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcā dievišķās pilnvaras tika atjaunotas, pateicoties augšāmceltā Jāņa Kristītāja apmeklējumam 1829. gadā netālu no Harmonijas (tagadējās Oklendas), Pensilvānijā, un kādu brīdi vēlāk, pateicoties augšāmcelto apustuļu — Pētera, Jēkaba un Jāņa — apmeklējumam.
Šodien visi Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas locekļi, kuriem ir priesterība, spēj noteikt savas priesterības pilnvaras tieši līdz šiem eņģeļu apmeklējumiem un Dieva priesterības nodošanai Džozefam Smitam un Baznīcas pirmajiem vadītājiem. Cilvēks, kas mūsdienās saņem priesterību, parasti sēž uz krēsla, kamēr cilvēks, kuram jau ir priesterība, stāv kājās un uzliek savas rokas uz priesterības saņēmēja galvas un oficiāli piešķir priesterības pilnvaras.
Priesterības pilnvaru „Apustuliskās atslēgas”, ar ko mēs šodien saprotam tiesības vadīt Baznīcu, ir mūsdienu apustuļiem tādā pat veidā, kā Jēzus apustuļiem bija pilnvaras vadīt agrīno Baznīcu.
Atkrišana ir pareģota Svētajos Rakstos
2. vēst. tesaloniķiešiem 2:3
Lai neviens jūs nemaldina ne šādā, ne tādā veidā: jo papriekš jānāk atkrišanai un atklāti jāparādās grēka cilvēkam, pazušanas dēlam;
Jesajas 60:2
Tik tiešām, tumsība apklāj zemi un dziļa krēsla tautas, bet pār tevi uzlec kā saule Tas Kungs, un Viņa godība parādās pār tevi.
Jesajas 24:5
Zeme ir iedzīvotāju negodā likta, jo tie pārkāpuši bauslību, pārgrozījuši likumus un lauzuši kopš mūžīgiem laikiem noslēgto derību.
1. vēst. Timotejam 4:1
Gars skaidri saka, ka vēlākos laikos daži atkritīs no ticības, pieķerdamies maldu gariem un dēmonu mācībām;
Citu cilvēku reliģiskās pieredzes īstenums:
„Man ļoti bieži vaicā: „Ar ko jūs atšķiraties savos reliģiskajos uzskatos no citiem?” Patiesībā un pēc būtības mēs nemaz daudz neatšķiramies savos reliģiskajos uzskatos un vēlamies, lai mēs visi smeltos no viena mīlestības avota. Viens no ļoti būtiskiem mormonisma pamatprincipiem ir spēja pieņemt patiesību, vienalga no kurienes tā nāk.” Džozefs Smits, citēts History of the Church of Jesus Christ of Latter-day Saints, 2. izd. (Salt Lake City: Deseret News Press, 1949), 5:499.
„Mēs nenākam pie jums ar vēlmi, lai jūs atteiktos no tās patiesības un labajām īpašībām, kas jums piemīt. Mēs nenākam pie jums, lai meklētu jūsos vājības vai jūs kritizētu. Mēs nenākam, lai jums ko pārmestu. Paturiet visu labo, kas jums ir, un ļaujiet mums pievienot vēl vairāk laba.” Prezidents Džordžs Alberts Smits, citēts Sharing the Gospel with Others, apkop. Preston Nibley (Salt Lake City: Deseret News Press, 1948), 12-13; slīpraksts pievienots.
„Priesterības pilnvaru līnija tika pārrauta. Taču cilvēce netika atstāta pilnīgā tumsībā vai pilnībā bez atklāsmes un iedvesmas. Uzskats, ka Kristus krustā sišana nozīmēja to, ka debesis tika aizvērtas un ka tās atvērās Pirmās vīzijas laikā, nav patiess. Kristus Gaisma bija klātesoša visur, lai būtu kopā ar Dieva bērniem; un Svētais Gars apmeklēja tos cilvēkus, kas meklēja Dievu. Taisnīgo lūgšanas nepalika neatbildētas.” Boids K. Pekers, The Light of Christ, Ensign, 2005. g. 11. apr.
„Zinoši Pēdējo dienu svētie neapgalvo, ka senā kristietība zaudēja visu patiesību vai kļuva pilnīgi samaitāta. Pareizticīgās baznīcas, iespējams, zaudēja evaņģēlija pilnību, taču tās nezaudēja visu evaņģēliju, ne arī tā lielāko daļu. Daudzi evaņģēliskie kristieši kariķē vai pārspīlē patieso PDS nostāju, kurā apgalvots, ka pareizticīgās baznīcas ir nepilnīgas, nevis samaitātas. Džozefa Smita Pirmajā vīzijā cilvēku izveidotie post Bībeles uzskati tika nosaukti par negantību, bet tas noteikti nebija attiecināts uz atsevišķiem baznīcas locekļiem vai viņu bībelisko pārliecību.” Kregs L. Blumbergs un Stefans E. Robinsons, How Wide the Divide? A Mormon and an Evangelical in Conversation (Downers Grove, IL: Inter Varsity Press, 1997), 61.