Kad prezidējošajam bīskapam Gerijam E. Stīvensonam otrdienas rītā piezvanīja no Augstākā prezidija biroja, viņš bija pārliecināts, ka viņu informēs par to, ka viens no viņa padomniekiem tiks aicināts aizpildīt vakanci Divpadsmit apustuļu kvorumā. Runājot par to, kas notika tālāk, viņš teic: „Tā bija ļoti jauka, īsa pieredze ar Augstāko prezidiju. Es to nepavisam nebiju gaidījis.” Vēlāk, 2015. gada 3. oktobrī, viņš tika atbalstīts par Divpadsmit apustuļu kvoruma locekli, kļūstot par vienpadsmito no divpadsmit apustuļiem.
.jpg)
Kopš tā brīža elders Stīvensons ir smēlies iedrošinājumu Mācības un Derību pantā: „Un kas pieņems jūs, tur Es būšu arī, jo Es iešu jūsu vaiga priekšā. Es būšu pie jūsu labās rokas un jūsu kreisās, un Mans Gars būs jūsu sirdīs, un Mani eņģeļi jums apkārt, lai jūs atbalstītu.” (M&D 84:88.) Šis Svēto Rakstu pants ir eldera Stīvensona dzīves moto.
Jau kopš bērnu dienām, kuras tika pavadītas Kešas ielejā, Jūtas štatā, elders Stīvensons ir tiecies saņemt norādījumus no Tā Kunga un uzcītīgi pildīt savus pienākumus kā dēls, vīrs, tēvs, Baznīcas vadītājs un uzņēmējs. Viņa dzīves pieeja, kas attiecas arī uz kalpošanu Baznīcā, ir pavisam vienkārša: „Baušļu ievērošana nes svētības, un svētības dara laimīgu.”
„Es bieži esmu teicis, ka man ir bijusi tā svētība allaž, jau kopš agrīnajām bērnu dienām, sajust, ka evaņģēlijs ir patiess, un vēlēties dzīvot pēc tā,” teic elders Stīvensons, runājot par savu dzīvi un to, kā Tas Kungs ir viņu mācījis un gatavojis kalpošanai apustuļa amatā. „Laikam jau viena no dižākajām mācībstundām bija līdzsvarots dzīvesveids. Darot kaut ko, kas tik ļoti pieprasa tavu laiku – ko gan tu vari darīt, lai pārliecinātos, ka esi līdzsvarojis ģimenes dzīvi, profesionālo dzīvi un aicinājumu Baznīcā? Un kā tu vari pārliecināties, ka esi parūpējies pats par sevi? Ar šādām grūtībām un izaicinājumiem sastopas visi cilvēki. Es domāju, ka tā ir bijusi lieliska sagatavošanās, kas ir mūs svētījusi.”
Elders Stīvensons vairāk nekā deviņus gadus ir nodzīvojis Āzijā. Būdams jauns misionārs, viņš divus gadus kalpoja Fukuoka misijā, Japānā. „Misionāri iemīļo cilvēkus un savu kalpošanas vietu,” viņš teic. Vēlāk viņš vairākkārt atgriezās Āzijā jau kā uzņēmējs, no 2004. līdz 2007. gadam viņš kalpoja par Nagojas misijas prezidentu un no 2008. līdz 2012. gadam – par Ziemeļāzijas reģiona prezidentu. „Tās patiesi ir manas otrās mājas,” viņš teic, „Āzijā es jūtos ļoti, ļoti ērti.”
Kad 2011. gadā Japāna piedzīvoja milzīgu zemestrīci, elders Stīvensons, būdams šī reģiona prezidents, pieredzēja dzīves pagriezienu. „Redzēt šo iznīcību, redzēt, kā cilvēki zaudē dzīvību, staigāt pa ielām un redzēt to visu un sajust to visu, būt kopā ar cilvēkiem, kurus skāris tuvinieku zaudējums, un redzēt, kā tiek sniegta palīdzība, pašam palīdzēt tajā visā — tur parādījās tas, ka Jēzus Kristus Baznīca pilda savus dievišķi noteiktos pienākumus, rūpējoties par nabagiem un trūkumcietējiem.” Viņš teic, ka tā bija svēta privilēģija “kalpot un svētīt, un organizēt palīdzības sniegšanu. Mēs tik daudz mācījāmies par cilvēku labestību.”
Elders Stīvensons ir precējies ar Līsu Džīnu Haigliju, kuru satika Vecās Derības studiju kursā Jūtas štata universitātē. Viņi apprecējās 1979. gada aprīlī Aidaho Fāls templī, un ir uzaudzinājuši četrus dēlus, kuri piepildīja viņu mājas ar draugiem un pastāvīgām aktivitātēm. Stīvensoniem patīk pavadīt laiku pie dabas. Ikreiz, kad visa ģimene sanāk kopā, viņi slēpo, snovo, dodas pārgājienus vai veic citas aktivitātes.
Vaicāts par to, kā šīs aicinājums ir mainījis viņa nākotnes plānus, elders Stīvensons teic, ka šī jaunā loma ir vienkārši „turpinājums pastāvošajām saistībām”. “Tas ir tas, ko uzticīgi Baznīcas locekļi dara. Tas maina manus plānus, taču [ikviens no mums] ir daļa no Tā Kunga ieceres.” Māsa Stīvensone, raksturojot savu dzīvesbiedru, citē Svētos Rakstus: „„Tādēļ esi uzticīgs, paliec tajā amatā, ko Es tev esmu nozīmējis; palīdzi vājajiem, pacel gurdenās rokas un stiprini nespēcīgos ceļus.” (Mācība un Derības 81:5.) Viņš pastāvīgi citē šo pantu, un tieši tā viņš arī dzīvo.”