Tēma

Kas ir mormoņi?

Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas locekļi (parasti zināmi kā mormoņi) darbojas jebkurā sabiedriskā jomā: biznesā un lauksaimniecībā, izglītībā un zinātnē, politiskās organizācijās un valdībā, izklaides industrijā un plašsaziņu medijos.

Raksturojot Pēdējo dienu svētos, žurnāls „Newsweek” rakstīja: „Neatkarīgi no mormoņu dzīvesvietas, viņi ir daļa no savstarpēju rūpju tīkla; mormoņu ticībā ikviens kaut kādā veidā ir kalpotājs, ikvienam kaut kādā veidā ir dots spēks darīt labu citiem un saņemt labu pašam: tās ir 21. gadsimta rūpju derības.”

Šīs rūpes neattiecas tikai uz Baznīcas locekļiem, bet gan sniedzas daudz plašāk. Saskaņā ar Baznīcas prezidenta Tomasa S. Monsonateikto: „Kā Baznīca — mēs rūpējamies ne tikai par saviem cilvēkiem, bet arī par tiem labās gribas cilvēkiem visā pasaulē brālības garā, kas nāk no Tā Kunga Jēzus Kristus.”

 

Baznīcas locekļi

Tagad ir vairāk nekā 14 miljoni Baznīcas locekļi, lielākā daļa no tiem dzīvo ārpus ASV. Un ASV tā ir ceturtā lielākā Baznīca pēc tās locekļu skaita. Kopš tās pieticīgās dibināšanās 1830. gadā, kad guļbaļķu būdiņā sapulcējās tikai seši cilvēki, Baznīca ir turpinājusi augt pēc tās locekļu skaita un savā ietekmē.

Vērtības

Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus baznīca ir Jaunās Derības kristietības, kādu mācīja Jēzus un Viņa apustuļi, atjaunošana. Tā nav protestantu, evaņģēlistu, katoļu vai pareizticīgo baznīca. Tomēr galvenās morāles, pilsoniskās un ģimenes vērtības, kuras atbalsta Baznīca, ir līdzīgas lielākajai daļai kristīgo ticību. Baznīcas locekļi atrod patvērumu no pasaules nenoteiktības evaņģēlija miera un laimes vēstījumā. Mormoņu mācības galvenā būtība ir dzīves dievišķais mērķis: Dievs rūpējas par katru individuāli un ikvienam ir spēja pilnveidoties, izdarot pareizu izvēli.

Ticība

Pēdējo dienu svētie tic mīlošam, personīgam Dievam kā mūsu Debesu Tēvam. Tā kā Viņš ir mūsu garu Tēvs, visi cilvēki ir Viņa bērni, un tādējādi visi cilvēki ir brāļi un māsas. Viņš sūtīja Savu Dēlu, Jēzu Kristu, izpirkt cilvēku grēkus. Baznīcas locekļi cenšas veidot savas dzīves saskaņā ar Glābēja mācībām. Visiem cilvēkiem ir dota iespēja saņemt personīgu atklāsmi. Dievs ir aicinājis jaunus apustuļus un praviešus mūsdienās, caur kuriem Viņš atklāj Savu Vārdu, tāpat kā Viņš to darīja senatnē. Tādējādi Dievs vēl aizvien runā ar cilvēci. Mormoņi tic Bībelei, Vecajai un Jaunajai Derībai. Papildu tam viņi lieto citus rakstus, tajā skaitā Mormona Grāmatu, kas kalpo kā vēl viena liecība par Kristus kalpošanu un Viņa dievišķumu. Kad šos Svētos Rakstus skata mijsakarībās, tie sniedz ieskatu tādos svarīgos jautājumos kā Dieva daba, pestīšana un Izpirkšana.

Izglītība

Viena no augstākajām Baznīcas vērtībām ir izglītība. Tas attiecas gan uz garīgo, gan laicīgo izglītību. Tādējādi saskaņā ar bijušā prezidenta Gordona B. Hinklija teikto: „Tas Kungs ir devis Savas Baznīcas ļaudīm uzdevumu, ka viņiem ir jāmācās studējot un ar ticību, ka viņiem jātiecas ne tikai pēc garīgām zināšanām, kas ir vissvarīgākās, bet viņiem ir jātiecas arī pēc laicīgām zināšanām.” Baznīca saviem jauniešiem piedāvā plašas izglītības iespējas: seminārs ir četrus gadu programma, kas skolas audzēkņus sagatavo dzīves garīgajiem izaicinājumiem; reliģijas institūts sniedz vispārīgus reliģiskus norādījumus un draudzīgu gaisotni augstskolas vecuma pieaugušajiem. Šajās programmās, kas darbojas 132 valstīs, ir iesaistīti vairāk kā 700 000 studentu.
Papildu tam Baznīca ir izveidojusi Pastāvīgo Izglītības fondu, lai Baznīcas jauniem vīriešiem un sievietēm jaunattīstības valstīs sniegtu materiālu palīdzību izglītības iegūšanai un apmācības saņemšanai. Šis fonds, kurš galvenokārt veidojas no Baznīcas locekļu ziedojumiem, studentiem sniedz aizdevumus, ļaujot apmeklēt skolu un atrast darbu viņu pašu valstīs un kopienās.

Pielūgšana

Katru svētdienu Pēdējo dienu svētie pulcējas kopā dievkalpojumos vairāk nekā 28 000 draudžu 177 valstīs, nācijās un teritorijās visā pasaulē. Pielāgojoties dažādo draudžu vietējām vajadzībām visā pasaulē, šie dievkalpojumi notiek vairāk nekā 180 valodās un uz tiem tiek aicināti apmeklētāji.

Misionāru darbs

Baznīcas vispasaules izaugsme daļēji notiek, pateicoties vairāk nekā 52 000 pilnlaika brīvprātīgajiem misionāriem, kuri māca evaņģēliju ikvienā iespējamā vietā — uz ielām un mājās. Taču tas atklāj vien pusi no stāsta. Baznīcas locekļu atvērtība un rūpes par saviem draugiem un paziņām ir tas, kas patiesībā veicina Baznīcas izaugsmi, jo atjaunotais evaņģēlijs sniedz atbildes uz dzīves dziļākajiem jautājumiem.

Ģimene

Prezidents Monsons nesen raksturoja ideālas mājas: „Mūsu mājām ir jābūt vairāk nekā svētnīcām, tām ir jābūt arī vietām, kur var mājot Dieva Gars, kur vētra norimst ārpus durvīm, kur valda mīlestība un mājo miers. Pasaule var dažkārt likties atbaidoša vieta, kur dzīvot. Sabiedrības morālās vērtības, šķiet, iet zudumā satraucošā ātrumā.” Viņš turpināja: „Tā ir cīņa, kuru ģimene un indivīdi „var uzvarēt un uzvarēs”. Tādējādi arvien sašķeltākā sabiedrībā ģimeņu stiprināšanas nozīmība ir vissvarīgākā. Tās vērtības, kas ir būtiskas ikvienas civilizācijas labklājībai, pirmkārt, tiek veidotas ģimenē — sabiedrības pamatvienībā, kur vīri un sievas strādā kopā veseluma izveidošanai. Baznīcas mācības un programmas ir paredzētas ģimeņu stiprināšanai. Tādas ilglaicīgas, godājamas vērtības kā žēlsirdība, upurēšanās, pacietība un piedošana ļauj sabiedrībai uzplaukt. Tās ir visefektīvākās, ja tiek apgūtas mājās.”

Organizācija

Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīca lielā mērā ir organizēta tāpat, kā Kristus organizēja Savu Baznīcu Jaunās Derības laikā. To vada pravietis, kurš kalpo par Baznīcas prezidentu. Viņam ir divi padomnieki, un šie trīs vadītāji veido Augstāko Prezidiju. Augstākajam Prezidijam palīdz Divpadsmit apustuļi, kas ir īpaši Jēzus Kristus liecinieki visai pasaulei. Vadītāji, kas tiek saukti par Septiņdesmitajiem, palīdz Divpadsmit apustuļu kvorumam un kalpo dažādos reģionos visā pasaulē. Vietējās draudzes vada bīskapi un draudžu prezidenti. Galvenā organizācija sievietēm Baznīcā ir Palīdzības biedrība, kas tika dibināta 1842. gadā.  Šodien šajā organizācijā ir vairāk nekā 5,5 miljoni sieviešu vecumā no 18 gadiem vairāk nekā 170 valstīs.

Neatalgota vadība

Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas vietējo vadību  veido apmācīti, aicināti, neatalgoti Baznīcas locekļi, nevis apmaksāti kalpotāji.  Šie vadītāji tiek izvēlēti caur lūgšanu un iedvesmu, un viņi nealkst pēc amatiem Baznīcā, bet atsaucas uz „aicinājumiem” kalpošanas garā. Savukārt individuālus Baznīcas locekļus viņu vadītāji aicina kalpot dažādos aicinājumos savās draudzēs. Šī kopīgā iniciatīva nozīmē, ka aicinātie Baznīcas locekļi pārmaiņus sludina dievkalpojumos un uzklausa tos, pārrauga dziesmu izpildi un dzied dziesmas, dod padomus un saņem padomus. Viņu kalpošana svētī citus un mudina personīgai izaugsmei. Papildus ģimenes stiprināšanai, šī organizatoriskā struktūra veicina dziļu kopības apziņu draudzē un apmierina cilvēcisko vēlmi pēc saskarsmes savstarpējā atbildībā citam par citu.

Sabiedrība

Baznīca ir aktīvi iesaistīta vietējās sabiedrības, kur dzīvo tās locekļi, pilsoniskos jautājumos. Tai ir pienākums paust nostāju par morāles jautājumiem, ar kuriem saskaras sabiedrība. Tomēr politiskajā darbībā Baznīca ir ieņēmusi stingru politisko neitralitāti. Baznīcas misija ir sludināt Jēzus Kristus evaņģēliju, nevis ievēlēt politiķus. Tā neapstiprina, neatbalsta vai nav opozīcijā kādai politiskajai partijai, kandidātam vai programmai, apzinoties, ka Baznīcas vērtības var būt ikvienā no tām. Tomēr Baznīca mudina savus locekļus būt atbildīgiem pilsoņiem savās kopienās, tajā skaitā esot informētiem par dažādām tēmām un piedaloties vēlēšanās. Papildus tam Baznīca sagaida, ka tās locekļi iesaistās politiskos procesos informētā un civilizētā veidā, cienot to, ka Baznīcas locekļiem ir dažāda izcelsme un pieredzes.

Cieņa un iecietība

Minētajā civilizētajā un cieņas garā Prezidents Monsons nesen lūdza Baznīcas locekļus būt reliģiski saprotošākiem un iecietīgākiem: „Es gribētu mudināt Baznīcas locekļus, lai kur arī viņi neatrastos, izrādīt laipnību un cieņu katram cilvēkam ikvienā vietā. Pasaule, kurā mēs dzīvojam, ir daudzveidīga. Mēs varam un mums vajadzētu izrādīt cieņu pret tiem, kuru ticība atšķiras no mūsējās.”

Humānā kalpošana

2008. gada 4. februārī savā pirmajā preses konferencē Prezidents Monsons uzsvēra, cik svarīga ir sadarbība pilsoniskos centienos: „Mums ir pienākums būt aktīviem tajās kopienās, kurās mēs, visi Pēdējo dienu svētie, dzīvojam, un sadarboties ar citām baznīcām un organizācijām. Ar šo es gribu pateikt, ka es domāju, ka ir svarīgi mazināt vājumu, kas rodas, kad cilvēks darbojas viens pats, un aizstāt to ar spēku, kad cilvēki strādā kopā.” Baznīcas vispasaules žēlsirdīgā darbība bieži notiek sadarbībā ar citām konfesijāmun labas gribas organizācijām.

Piemēram, 2007. gadā Baznīca atsaucās uz lielām zemestrīcēm 5 valstīs, plašiem ugunsgrēkiem — 6 valstīs, uz badu un trūkumu — 18 valstīs un plūdiem un spēcīgām vētrām — 34 valstīs. Kopumā Baznīca un tās locekļi atsaucās uz 170 lieliem notikumiem — gandrīz ik notikums katru otro dienu visa gada garumā. Motivācija tik plašam globālam darbam slēpjas vienkāršā uzdevumā — „mīlēt savu tuvāko kā sevi pašu”, kuru pirms tik daudziem gadiem deva Jēzus.

Stila ceļveža piezīmes:Izmantojot rakstu par Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcu, lūdzu, pirmajā norādē izmantojiet Baznīcas pilno nosaukumu. Lai iegūtu vairāk informācijas par Baznīcas nosaukuma izmantošanu, ejiet uz mūsu tiešsaistes Stila ceļvedis.