Mormon Newsroom
Komentāri

Laulības dievišķais iestādījums

*
Ievads 

Kalifornijas Augstākā tiesa nesen atzina viendzimuma laulības Kalifornijā par likumīgām. Apzinoties laulības nozīmīgumu sabiedrībā, Baznīca pieņēma uzaicinājumu piedalīties ProtectMarriage (Aizsargāt laulību) — baznīcu, organizāciju un atsevišķu cilvēku koalīcijā, kas sponsorē novembra balsošanu par 8. likuma ierosinājumu, lai veiktu grozījumus Kalifornijas štata konstitūcijā, nodrošinot, ka par likumīgu tiktu atzīta vienīgi laulība starp vīrieti un sievieti. (Informāciju par koalīciju var atrast http://www.protectmarriage.com/).

2008. gada 20. jūnijā Baznīcas Augstākais prezidijs izplatīja vēstuli „Preserving Traditional Marriage and Strengthening Families” (Tradicionālās laulības saglabāšana un ģimeņu stiprināšana), paziņojot par Baznīcas līdzdalību koalīcijā. Vēstulē, kas tika nolasīta Pēdējo Dienu Svēto baznīcas dievkalpojumos Kalifornijā, tika lūgts, lai Baznīcas locekļi „darītu visu iespējamo, lai atbalstītu ierosinātos konstituciālos grozījumus.”

Arī Baznīcas locekļi Arizonas un Floridas štatos balsos par konstitucionālajiem grozījumiem attiecībā uz laulību savos štatos, kur pašlaik tiek veidotas līdzīgas koalīcijas, kā Kalifornijas štatā.

Baznīcas iesaistīšanās mērķis ir sevišķi attiecībā uz viendzimuma laulībām un to sekām. Baznīca neiebilst pret tiesībām (kas jau noteiktas Kalifornijā) attiecībā uz ārstēšanos slimnīcā un medicīnisko aprūpi, taisnīgām tiesībām uz mājokli un darbu un tiesībām uz mantojumu, kamēr vien tās nav pretrunā ar tradicionālās ģimenes vērtību vai baznīcu un to sekotāju konstitucionālajām tiesībām piekopt un praktizēt savu reliģiju bez valdības iejaukšanās.

Baznīcai ir viens vienīgs nelokāms standarts attiecībā uz seksuālo tikumību — intīmās attiecības ir piedienīgas vienīgi starp vīru un sievu, kuri ir noslēguši laulību.  

Baznīcas nostāja pret viendzimuma laulībām neatbalsta un nepiedod nekāda veida naidīgumu pret homoseksuāliem vīriešiem un sievietēm. Laulības starp vīrieti un sievieti aizsargāšana neatceļ Baznīcas locekļu kristīgo pienākumu — izrādīt mīlestību, laipnību un cilvēciskumu pret visiem cilvēkiem.

Kad Baznīcas locekļi pieņem lēmumu par savu iesaistīšanās pakāpi pasākumos, lai aizsargātu laulību starp vīrieti un sievieti, viņiem vajadzētu aplūkot šo jautājumu pret citiem ar cieņu, izpratni, godīgumu un pieklājību.

Lai mazinātu neizpratni un ļaunumu, Baznīca ir radījusi dokumentu „The Divine Institution of Marriage” (Laulības dievišķais iestādījums) un sniegusi papildus saites uz citiem materiāliem, paskaidrojot iemeslus, kāpēc tā aizstāv laulību starp vīrieti un sievieti kā tikumisku prasību.

Laulības dievišķais iestādījums

Laulība ir svēta, Dieva iedibināta institūcija pirms pasaules radīšanas. Pēc Ādama un Ievas radīšanas Dievs pasludināja viņus par vīru un sievu, un Ādams teica: „Tādēļ vīrs atstās tēvu un māti un pieķersies savai sievai, un tie kļūs par vienu miesu.” Kad Jēzus Kristus apliecināja laulības derības dievišķo izcelsmi, Viņš citēja Ādama paziņojumu: „Vai neesat lasījuši, ka Radītājs iesākumā tos radījis kā vīru un sievu, un sacīja: tādēļ cilvēks atstās tēvu un māti un pieķersies pie savas sievas; un šie divi būs viena miesa. — Tātad viņi nav vairs divi, bet viena miesa.” 

1995. gadā „Ģimene — Vēstījums pasaulei” attiecībā uz laulību pasludināja šādas nemainīgas patiesības:

… Ģimene ir Dieva iedibināta institūcija. Laulībai starp vīrieti un sievieti ir izšķiroša loma Viņa mūžīgajā iecerē. Bērniem ir tiesības dzimt laulības ietvaros, un tie jāaudzina tēvam un mātei, kas godā un uzticīgi pilda savus laulības solījumus.”

Vēstījums arī māca: „Dzimumam ir ļoti būtiska loma, šī iezīme nosaka cilvēka identitāti un mērķi gan pirmslaicīgajā, gan laicīgajā, gan mūžīgajā dzīvē.” 1. Mozus grāmatā sniegtajā pierakstā par Ādama un Ievas radīšanu un novietošanu uz Zemes tiek uzsvērta divu atšķirīgu dzimumu radīšana: „Un Dievs radīja cilvēku pēc Sava tēla, pēc Dieva tēla Viņš to radīja, vīrieti un sievieti Viņš radīja.” 

Laulība starp vīrieti un sievieti ir pestīšanas ieceres būtiska daļa. Laulības svētums ir cieši saistīts ar dzīvības radīšanas spēku. Vienīgi vīrietim un sievietei kopā piemīt dabiska, bioloģiska spēja radīt bērnus. Dzīvības radīšanas spēks — radīt dzīvību un nest pasaulē Dieva garīgos bērnus — ir svēts un ļoti vērtīgs. Šī spēka nepareiza izmantošana grauj ģimenes institūciju un tādējādi vājina sabiedrības stāvokli. Stipras ģimenes nodrošina pamatu, lai nākamajām paaudzēm nodotu tālāk tikumisko spēku, tradīcijas un vērtības, kas stiprina civilizāciju. Kā apliecina Cilvēktiesību vispārējā deklarācija: „Ģimene ir sabiedrības dabiskā un pamata grupas vienība.”

Laulība nav tikai līgums starp atsevišķiem cilvēkiem, lai apstiprinātu savu mīlestību un pildītu savstarpējos pienākumus. Drīzāk laulība un ģimene ir būtiski svarīgi pamati, lai audzinātu bērnus un mācītu viņiem kļūt par atbildīgiem pieaugušajiem. Kaut arī laulība nav valdības izgudrojums, cauri laikmetiem visu veidu valdības ir atzinušas laulību un apstiprinājušas to kā būtisku institūciju, lai aizsargātu sabiedrības stabilitāti un turpinātu dzīvības rašanos. Tādēļ neatkarīgi no tā, vai laulības tika noslēgtas kā reliģisks rituāls vai kā civila ceremonija, laulātiem pāriem gandrīz katrā kultūrā tika piešķirtas īpašas priekšrocības, kuru galvenais mērķis bija stiprināt viņu attiecības un sekmēt labvēlīgu vidi, kurā audzināt bērnus. Šīs priekšrocības vīrs un sieva nesaņem tādēļ, lai tie tiktu paaugstināti pār jebkuriem citiem diviem cilvēkiem, kuri dzīvo vienā mājoklī vai kuriem ir draudzīgas attiecības, bet gan tādēļ, lai saglabātu, aizsargātu un aizstāvētu laulības un ģimenes ļoti svarīgās institūcijas.

Tā ir taisnība, ka dažiem pāriem, kuri ir apprecējušies, nebūs bērnu viņu izvēles vai neauglības dēļ, taču laulības īpašais statuss tomēr ir cieši saistīts ar iedzimtajiem dzīvības radīšanas spēkiem un pienākumiem, un ar iedzimtajām atšķirībām dzimumu starpā. Kopdzīve jebkāda cita iemesla vai nosaukuma dēļ nav pietiekams iemesls, lai definētu jaunas laulības formas.

Amerikas sabiedrībā ir ārkārtīgi daudz vientuļo vecāku — šķiršanos un ārlaulībā dzimušo bērnu lielā skaita dēļ. Daudzi no šiem vientuļajiem vecākiem ir izaudzinājuši lieliskus bērnus; tomēr plaši pētījumi rāda, ka lielākoties optimālu vidi, kur bērni var tikt aizsargāti un audzināti, sniedz vīrs un sieva, kuri ir vienoti mīlestības pilnā un noturīgā laulībā. Tas nav tikai, pateicoties būtiskajiem personīgajiem resursiem, ko divi vecāki var ieguldīt bērna audzināšanā, bet pateicoties tēva un mātes atšķirīgajām lomām, ko nosaka viņu dzimums. Kā teicis izcilais sociologs Deivids Popeno (David Popenoe):

Sociālās zinātnes pierādījumi atbalsta ideju, ka dzimumu kopīga audzināšana ir nozīmīga cilvēka attīstībā un ka tēva loma bērna audzināšanā ir unikāla un neaizvietojama.

Popeno paskaidroja —

… Vīrieša un sievietes savstarpēji papildinošie audzināšanas veidi ir pārsteidzoši un ārkārtīgi nozīmīgi bērna vispārējā attīstībā. Reizēm tiek teikts, ka tēvi vairāk rūpējas par bērna attīstību ilgtermiņā, kamēr mātes vairāk koncentrējas uz bērna tūlītējo labklājību (kam, protams, savā ziņā ir liela ietekme uz bērna labklājību ilgtermiņā). Skaidrs, ka bērnam ir divējas vajadzības, kas jāapmierina: gan pēc neatkarības, gan pēc saistībām — gan pēc izaicinājumiem, gan pēc atbalsta.

Sociālais vēsturnieks Deivids Blenkenhorns (David Blankenhorn) izsaka līdzīgu argumentu savā grāmatā Fatherless America (Bez tēvu Amerika). Ideālā sabiedrībā katru bērnu būtu jāaudzina gan tēvam, gan mātei.

Laulības un ģimenes izaicinājumi

Mūsdienu laikmetā ir redzams, ka tradicionālā laulība un ģimene — kas definēta kā vīra un sievas, kuriem ir bērni, veselīga laulība — ir pakļauta uzbrukumiem. Ir mazinājusies seksuālā tikumība un palielinājusies neuzticība. Kopš 1960. gada bērnu īpatsvars, kas dzimuši ārpus laulības, ir strauji pieaudzis no 5,3 procentiem līdz 38,5 procentiem (2006. g.).  Šķiršanās ir kļuvusi daudz ierastāka un pieņemamāka, un ASV ir viens no lielākajiem šķiršanās īpatsvariem pasaulē. Kopš 1973. gada abortos ir gājuši bojā 45 miljoni nevainīgu embriju. Tai pašā laikā turpina pazemināties izklaides standarti un pornogrāfija ir kļuvusi par postu, no kā cieš daudzi upuri, kas nonākuši tās atkarībā. Atšķirības dzimumu starpā aizvien vairāk tiek uztvertas kā triviālas, nenozīmīgas vai pārejošas, kas tādējādi grauj Dieva mērķi, radot gan vīriešus, gan sievietes.

Pēdējo gadu laikā ASV un citās valstīs ir radusies kustība, kas veicina viendzimuma laulības kā pieņemamas jeb konstitucionālas tiesības. Tas ir nevis mazs solis, bet gan radikālas pārmaiņas — tā vietā, lai sabiedrība iecietīgi izturētos pret seksuālu uzvedību pieaugušo starpā, viendzimuma laulības aizstāvji tiecas pēc to oficiāla apstiprinājuma jeb atzīšanas.

Tiesu lēmumi Masačūsetsā (2004) un Kalifornijā (2008) ir atļāvuši viendzimuma laulības. Šī tendence rada nopietnu apdraudējumu laulībai un ģimenei. Laulības institūcija tiks vājināta, kas var izraisīt negatīvas sekas gan pieaugušajiem, gan bērniem.       

2008. gada novembrī Kalifornijas vēlētāji izlems, vai veikt grozījumus sava štata konstitūcijā, definējot, ka laulība ir vienīgi vīrieša un sievietes starpā. Lai sekmētu vēlētāju atbalstu šiem grozījumiem, Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīca ir pievienojusies plašai koalīcijai, ko veido citas konfesijas, organizācijas un atsevišķi cilvēki.      

ASV iedzīvotāji — rīkojoties paši vai caur saviem izvēlētajiem pārstāvjiem — ir atzinuši būtiski svarīgo lomu, kas tradicionālajai laulībai ir un kurai arī turpmāk ir jābūt Amerikas sabiedrībā, lai tiktu aizsargāti bērni un ģimenes un tiktu sekmētas tikumiskās vērtības.

Četrdesmit četros štatos ir caurskatīta likumdošana, pasakot skaidri, ka laulība var būt tikai vīrieša un sievietes starpā. Vairāk nekā pusē no šiem štatiem, pavisam divdesmit septiņos, tas ir izdarīts, veicot konstitucionālos grozījumus — tādus, kas vēl nav veikti Kalifornijā, Arizonā un Floridā.     

Turpretī tie, kas Amerikas sabiedrībai uztiepj viendzimuma laulības, ir izvēlējušies citu ceļu. Advokāti ir iesnieguši savu lietu štatu tiesās, prasot tiesnešiem pārveidot laulības institūciju, ko sabiedrība ir pieņēmusi jau tūkstošiem gadu. Tomēr pat šādā kontekstā vairums tiesu — sešas no astoņām štatu augstajām tiesām — ir atbalstījušas tradicionālās laulības likumus. Tikai divas — Masačūsetsā un tagad Kalifornijā — ir rīkojušās pretējā virzienā un abos gadījumos tikai ar nelielu pārsvaru — 4 pret 3.       

Kopumā visā Amerikā pastāv liela vienprātība par to, kas ir laulība. Kā atzina Kalifornijas iedzīvotāji, kad viņi par šo jautājumu balsoja tikai pirms astoņiem gadiem, tradicionālā laulība ir būtiska sabiedrībai kopumā, sevišķi — bērniem. Tā kā šis jautājums skar pašu ģimenes būtību, tā kā šis ir viens no mūsdienu lielajiem tikumiskajiem jautājumiem un tā kā tam piemīt potenciāls lielā mērā ietekmēt ģimeni, Baznīca izsakās par šo jautājumu un lūdz iesaistīties Baznīcas locekļus.

Iecietība, viendzimuma laulības un reliģiskā brīvība

Tie, kuri atbalsta viendzimuma laulības, apgalvo, ka „iecietība” pieprasa, lai tiem tiktu dotas tādas pat tiesības laulāties kā heteroseksuāliem pāriem. Taču šis aicinājums pēc „iecietības” izsaka pavisam atšķirīgu nozīmi un risinājumu, nekā to, ko šis vārds ir lielākoties nozīmējis Amerikas vēsturē, un tam piemīt atšķirīga nozīme, nekā tas atrodams Jēzus Kristus evaņģēlijā. Glābējs mācīja daudz augstāku jēdzienu, proti, mīlestību. „Mīli savu tuvāko,” Viņš pamācīja. Jēzus mīlēja grēcinieku, tomēr nosodīja grēku, kā tas redzams sievietes gadījumā, kura bija pieķerta laulības pārkāpšanā, — Viņš izturējās laipni, taču mudināja viņu vairs negrēkot. Iecietība kā evaņģēlijs princips nozīmē mīlestību un piedošanu citam pret citu, nevis „iecietību” pret pārkāpumu.     

Mūsdienu laicīgajā pasaulē ideja par iecietību ir ieguvusi pavisam atšķirīgu nozīmi. Mīlestības vietā tā ir ieguvusi nozīmi — piedot pārkāpumu — pieņemt nepareizu rīcību, lai saglabātu draudzību. Jēzus mācīja, ka mums ir jāmīl un jārūpējas citam par citu, nepieļaujot pārkāpumus. Taču mūsdienu politiski izsmalcinātā definīcija uzstāj, ka, ja vien cilvēks nesamierinās ar grēku, tas nav iecietīgs pret grēcinieku.       

Kā paskaidroja elders Dalins H. Oukss,

Skaidrs, ka iecietība prasa, lai cilvēki mierīgi attiektos pret savstarpējām atšķirībām. Taču iecietība neprasa, lai cilvēks atmestu savus standartus vai savus uzskatus saistībā ar politiskām vai sociālpolitiskām izvēlēm. Iecietība ir veids, kā reaģēt uz dažādību, nevis pavēle norobežoties no jautājuma izskatīšanas.

Baznīca nosoda ļaunprātīgu izturēšanos pret citiem un mudina Baznīcas locekļus izturēties pret visiem cilvēkiem ar cieņu. Tomēr izteikšanās par tikumiskas dabas jautājumiem, kam Baznīca nepiekrīt, — tostarp par viendzimuma laulībām — nenozīmē apvainošanu vai naidīgumu (angliski „hate speech”). Mēs varam paust patiesu mīlestību un draudzību homoseksuālam ģimenes loceklim vai draugam, vienlaikus neatbalstot homoseksualitāti vai jebkādu citu laulības definīciju.   

Viendzimuma laulību legalizēšana ietekmēs daudzas valdības aktivitātes un noteikumus. Tiklīdz štata valdība paziņo, ka viendzimuma laulības ir pilsoniskās tiesības, šīs valdības pavisam noteikti ieviesīs dažādus citus noteikumus ar mērķi nodrošināt, lai nebūtu nekādas diskriminācijas attiecībā uz viendzimuma pāriem. Tāpat tas var novest „baznīcu un valdību nesaskaņu virzienā.”

Jautājums par viendzimuma laulībām ir jau izraisījis likumiskas sadursmes saistībā ar runas brīvību un rīcību, balstoties uz reliģisku pārliecību. Piemēram, advokāti un valdības amatpersonas noteiktos štatos jau apstrīd reliģisko adopcijas aģentūru ilglaicīgās tiesības rīkoties pēc savas reliģiskās pārliecības un ievietot bērnus vienīgi tajās ģimenēs, kur ir gan māte, gan tēvs. Tā rezultātā organizācija „Catholic Charities” Bostonā ir pārstājusi sniegt adopcijas pakalpojumus.       

Citi viendzimuma laulību atbalstītāji iesaka, lai no visām reliģiskajām organizācijām, kas neatbalsta viendzimuma laulības, tiktu atņemti nodokļu atvieglojumi un citi labumi. Sabiedriskās kārtības likumi jau tiek izmantoti kā līdzeklis, lai mēģinātu piespiest reliģiskās organizācijas atļaut laulību svinības vai pieņemšanas reliģiskās iestādēs, kas ir atvērtas plašākai sabiedrībai. Dažos gadījumos akreditētas organizācijas cenšas piespiest reliģiskās skolas un universitātes nodrošināt mājokļus viendzimuma pāriem. Dažas universitātes ir teikušas studentu reliģiskajām organizācijām, ka tās var zaudēt savu skolas atzinību un ieguvumus, ja tās no savām organizācijām izslēdz viendzimuma pārus. 

Daudzi no šiem piemēriem jau kļuvuši par likumīgu realitāti vairākās Eiropas Savienības valstīs, un Eiropas Parlaments ir ieteicis, ka likumus, kas garantē un aizsargā viendzimuma pāru tiesības, jāpadara vienotus visā ES.  Tādēļ, ja viendzimuma laulības kļūs par atzītām pilsoniskajām tiesībām, radīsies būtiski konflikti saistībā ar reliģisko brīvību. Un dažās nozīmīgās jomās reliģiskā brīvība var mazināties.

Kā viendzimuma laulības ietekmētu sabiedrību?

Iespējamie reliģiskās brīvības ierobežojumi nav vienīgās sabiedriskās sekas, ja tiek legalizētas viendzimuma laulības. Iespējams, visizplatītākais arguments, ko min viendzimuma laulību atbalstītāji, ir tas, ka tās būtībā ir nekaitīgas un nekādā veidā neietekmēs tradicionālo heteroseksuālo laulību institūciju. „Tās jūs neietekmēs, tādēļ — kāpēc jums vajadzētu uztraukties?” ir parasta piebilde. Kaut arī tā varētu būt taisnība, ka viendzimuma laulību atļaušana nekavējoties un tieši neietekmēs visas pastāvošās laulības, patiesais jautājums ir par to, kā tās ietekmēs sabiedrību laika gaitā,tostarp jauno paaudzi un nākamās paaudzes. Dažu Eiropas valstu, kas jau legalizējušas viendzimuma laulības, pieredze rāda, ka jebkādas izmaiņas tradicionālajā laulības definīcijā vēl vairāk vājina jau tā nestabilās laulības un ģimenes kopumā. Viendzimuma laulību pieņemšana izmaina tradicionālo priekšstatu par laulībām un rada negatīvas sekas sabiedrībā.    

Bez ļoti nopietnajām sekām, kas grauj un izmaina laulības starp vīrieti un sievieti svēto būtību, pastāv daudz praktisku pielietojumu sociālpolitiskajā jomā, kas nozīmīgi skars vecākus un sabiedrību kopumā. Tie ir ļoti būtiski, lai izprastu visa jautājuma par viendzimuma laulībām nopietnību.    

Kad vīrietis un sieviete precas nolūkā veidot jaunu ģimeni, viņi panākumi laulībā ir atkarīgi no viņu vēlēšanās atteikties no savtīgās tiekšanās pēc pašpiepildījuma un no viņu laika un līdzekļu ziedošanas savu bērnu attīstībai un audzināšanai. Laulība savā būtībā ir nesavtīga rīcība — likumiski aizsargāta — jo tikai vīrietis un sieviete kopā spēj radīt jaunu dzīvību, un bērnu audzināšana prasa saistības dzīves garumā, un tās sniedz laulība. Viendzimuma laulību sabiedrisko atzīšanu nevar attaisnot tikai pamatojoties uz to, ka tās partneriem sniedz pašpiepildījumu, jo tas nav iemesls, kāpēc valdība visos iespējamos veidos nodrošina aizsardzību tam, kā cilvēki drīkst tiekties pēc piepildījuma. Visas viendzimuma savienības ir neauglīgas, un divi viena un tā paša dzimuma cilvēki, lai kādas būtu viņu jūtas, nekad nevar izveidot laulību, lai audzinātu pašu pēcnācējus.

Tā ir tiesa, ka daži viendzimuma pāri iegūst aizbildniecību par bērniem — no iepriekšējām heteroseksuālām attiecībām, caur adopciju tajos štatos, kur tas ir atļauts, vai caur mākslīgo apaugļošanu. Tomēr pašam svarīgākajam sociālpolitiskajam jautājumam būtu jābūt — kāda vide ir vislabākā bērnam un jaunajai paaudzei? Tradicionālā laulība bērniem nodrošina stingru un labi iesakņojušos sociālo pamatu. Tā palielina varbūtību, ka viņi spēs izveidot noteiktu dzimuma identitāti, seksualitātei esot saistītai gan ar mīlestību, gan ar jaunas dzīvības radīšanu. Turpretī viendzimuma laulību legalizācija, iespējams, graus bērnu sociālo identitāti, dzimumattīstību un tikumību. Vai tas patiešām ir gudri — sabiedrībai veikt šādu radikālu eksperimentu, neņemot vērā ilgtermiņa sekas uz bērniem?

Un tikai viens piemērs par to, kā bērni var tikt negatīvi ietekmēti. Viendzimuma laulību noteikšana par pilsoniskajām tiesībām nenovēršami prasīs veikt saistošas izmaiņas skolu mācību programmās. Ja štata likumi paziņo, ka viendzimuma savienības ir līdzvērtīgas divdzimumu laulībām, tam būs jātiek atspoguļotam valsts skolu mācību programmās. Sākot no pamatskolas, bērniem tiks mācīts, ka laulību var definēt kā attiecības starp jebkuriem diviem pieaugušajiem un ka uzskatu ziņā saskanīgas seksuālas attiecības ir tikumiski pieņemamas. Var sagaidīt, ka izglītošanā par seksualitāti vidusskolās tiks mācīts, ka homoseksuālā intimitāte ir līdzvērtīga heteroseksuālajām attiecībām.  Šāda attīstība izraisīs nopietnus konfliktus starp laicīgās izglītības sistēmas kārtību un vecāku tiesībām mācīt saviem bērniem tradicionālos tikumības standartus.

Galu galā visos laikmetos ģimene ir kalpojusi par individuālās brīvības būtisku aizsargvalni. Ģimene ir sniegusi aizsardzību pret kaitīgām sabiedrības ietekmēm un reizēm pret valdības spēku ietekmi. Valdībai nav tiesību iejaukties bērnu audzināšanā un izglītošanā mājās, ja vien nepastāv ļaunprātīga izmantošana vai vecāku nolaidība. Tādēļ politiskajai brīvībai ir būtiski, lai būtu stipras ģimenes. Taču, kad valdības uzdrošinās no jauna definēt laulības būtību, izdodot noteikumus, lai nodrošinātu, ka netradicionālās savienības tiek sabiedriski akceptētas, tās ir spērušas vienu soli tuvāk, lai iejauktos ģimenes dzīves svētajā jomā. Šīs robežlīnijas šķērsošanas sekas ir daudzas un neparedzamas, taču, iespējams, tās ietvers valdības spēka pieaugumu un spēju panākt tādus mērķus, ko vien tā vēlas.

Laulības svētums

Civilizētas sabiedrības pamats ir stipras un stabilas ģimenes, kuras vada tēvs un māte. Ja laulība tiks iedragāta ar apmulsumu dzimumjautājumos un Dieva sniegtās nozīmes sagrozījumiem, katrai nākamajai bērnu un jauniešu paaudzei būs aizvien grūtāk izveidot savu dabisko identitāti — kā vīrietim vai sievietei. Dažiem būs vēl grūtāk apliecināt uzmanību pretējā dzimuma pārstāvim, veidot stabilas laulības un audzināt jaunu paaudzi, kas būtu piepildīta ar tikumisku spēku un mērķi.

Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīca ir izvēlējusies kopā ar daudzām citām baznīcām, organizācijām un indivīdiem iesaistīties pasākumos, lai aizsargātu laulības starp vīrieti un sievieti svētumu, jo tas ir ļoti svarīgs tikumisks jautājums — ļoti nozīmīgs mūsu reliģijai un mūsu sabiedrības nākotnei.

Ģimenes vēstījuma pēdējā rindiņā ir izteikts Augstākā prezidija un Divpadsmito kvoruma aicinājums pasaulei: „Mēs aicinām atbildīgus pilsoņus un valdības amatpersonas visā pasaulē sekmēt pasākumus ar mērķi saglabāt un stiprināt ģimeni kā sabiedrības pamatvienību.” Šo virzienu ir noteikuši Baznīcas vadītāji, un tas ir vienīgais drošais virziens Baznīcai un nācijai.

Stila ceļveža piezīmes:Izmantojot rakstu par Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcu, lūdzu, pirmajā norādē izmantojiet Baznīcas pilno nosaukumu. Lai iegūtu vairāk informācijas par Baznīcas nosaukuma izmantošanu, ejiet uz mūsu tiešsaistes Stila ceļvedis.