Tēma

Mormoņi un izglītība — pārskats

 

Izglītībai ir īpaša loma Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas locekļu dzīvē, un tā sasaucas ar daudzām citām mormoņiem būtiskām vērtībām. Mormoņiem ļoti patīk mācīties, un viņi cītīgi nododas zināšanu ieguvei. Izglītības mērķtiecīguma princips parādās gan viņu ticībā, gan Baznīcas mācībās un ikdienas aktivitātēs. Baznīcas locekļi atzīst, ka, lai iegūtu izglītību, nepieciešami pūliņi visa mūža garumā, izvirzot dažādus būtiskus mērķus. Viņiem ir unikāla izpratne par izglītības būtību — ka izglītība ir princips, kas nosaka ne vien cilvēka intelekta, bet arī dvēseles pilnveidošanos. Turklāt mormoņiem ir bagātīgas un ilgstošas izglītības ieguves tradīcijas, kuras viņi godā un turpina uzturēt. Pēdējo dienu svētie uzskata, ka izglītības ieguve ir vislielāko pūliņu vērta, un līdz ar to velta tai ievērojamus resursus un enerģiju.

1. Mormoņu izpratne par izglītību

Izglītības ieguves nolūks

Izglītības ieguves princips ir cieši saistīts ar mormoņu ticības pamatprincipiem, kas attiecas uz Dievu, dzīves jēgu un pašiem cilvēkiem. Piemēram, Pēdējo dienu svētie apgalvo, ka Dievs ir visu zinošs, un viņiem tiek mācīts, ka „Dieva godība ir saprāts jeb, citiem vārdiem, gaisma un patiesība”.[1] Viņi tic, ka visu cilvēku kā Dieva bērnu mērķis ir pastāvīgi censties kļūt līdzīgākiem Viņam, un izglītībai ir būtiska loma šajos centienos. Tādējādi Pēdējo dienu svētajiem dzīve ir ne vien pārbaudes, bet arī mācību laiks, kas caur studijām un pieredzes gūšanu paver iespēju pilnveidot savu sapratni.[2] Izglītība ir viens no būtiskākajiem dzīves mērķiem, un tai ir paliekoša un mūžīga vērtība, kas nezūd arī pēc nāves.[3]Tās galīgais uzdevums ir skaidra, apgaismota un dievbijīga rakstura izkopšana.[4]

Pēdējo dienu svētie tic, ka, pateicoties izglītības neizmērojamajai un paliekošajai vērtībai, Dievs ir noteicis, ka izglītības ieguve ir dievišķs bauslis, par kura ievērošanu mēs kā Viņa bērni esam atbildīgi.[5] Šo bausli atbalso gan Bībele, gan Mormona Grāmata, aicinot meklēt, „klauvēt” un lūgt zināšanas; mūsdienu atklāsmes un pravieši dod skaidrus norādījumus mācīties, kā arī izskaidro, ka mācīšanās ir būtiska mūsu glābšanai. Baznīcas dibinātājs Džozefs Smits mācīja, ka „neviens cilvēks netiek glābts, līdz viņš nav ieguvis zināšanas” un ka „nav iespējams cilvēkam tikt glābtam neziņā”.[6] Mormoņi apliecina arī to, ka Dievs aktīvi iesaistās Savu bērnu izglītošanā. Viņš apgaismo prātu un apsola, ka atzīs mūsu centienus mācīties un dāvās mums Savas viedās zināšanu dāvanas.[7]

Mormoņu pieeja izglītības ieguvei balstās uz īpašu izpratni par mācīšanos un zināšanām. Mormoņi skaidri uzsver, ka izglītības ieguve dod labumu visai personībai kopumā — no tās gūst gan cilvēka prāts, gan gars. Pēdējo dienu svētie uzskata, ka izglītība nav gūstama tikai intelektuālā ceļā, viņi cenšas mācīties „studējot, un arī ar ticību” (Mācība un Derības 88:118). Tas nozīmē, ka mormoņi atzīst mācīšanos, kas ietver gan intelektuālo, gan garīgo ieskatu.[8] Viņi arī atzīst, ka šie aspekti ir savstarpēji saistīti, jo bez garīgās sapratnes racionālajai izpētei trūktu augstāka mērķa.[9] Turklāt Pēdējo dienu svētie apgalvo, ka pašos pamatos starp ticību un spriešanu nav nekādu pretrunu.[10] Tādējādi, neskatoties uz to, ka Pēdējo dienu svētie īpaši godā sapratni, kas meklētāju tuvina Dievam un palīdz piepildīt būtiskākos dzīves mērķus, centieni pēc patiesības uzskatāmi par neierobežotiem.[11]

Kaut gan izglītības ieguvei ir būtiska loma mormonisma teoloģijā, tai ir vēl arī individuāla vērtība. Pēdējo dienu svētie tic, ka izglītības ieguvei jāsaistās ar dzīves kvalitātes uzlabošanu un veicināšanu. Brigams Jangs paskaidroja, ka „izglītība dod spēku skaidri domāt, veiksmīgi darboties šajā pasaulē un priecāties par dzīvi”.[12] Mormoņi augstu vērtē aktīvu prātu un bagātīgo pienesumu, ko viņu dzīvē sniedz izglītība. Viņi tiek mudināti iemīļot mācīšanos un mācīšanu, un viņi atzīst, ka zināšanas ir personīga spēka avots.[13]

Pēdējo dienu svētie uzskata, ka mācībām ir jābūt arī praktiskai vērtībai — tām jāpalielina indivīda spēja sniegt savu ieguldījumu sabiedrībā, būt finansiāli pašpaļāvīgam un kopumā „veiksmīgi darboties šajā pasaulē”.[14] Pēdējo dienu svētie atzīst, ka izglītībai ir izšķiroša nozīme daudzos morālas un praktiskas dabas jautājumos, sākot ar ģimenes apgādāšanu un bērnu audzināšanu un beidzot ar devumu plašākai sabiedrībai. Izglītības ieguve ir svarīgs uzdevums, kas gulstas uz vecākiem, kuri ir atbildīgi par savu bērnu nodrošināšanu. Baznīcas prezidents Tomass S. Monsons mudina gan vīriešus, gan sievietes tiekties pēc izglītības, lai viņi, atkarībā no savām vajadzībām, varētu atrast darbu pasaulē, kur valda ekonomiska sāncensība.[15] Pateicoties izglītībai, tie, kas pēc tās tiecas, var atstāt lielāku pozitīvu iespaidu uz apkārtējo sabiedrību. Izglītība palielina viņu spēju kalpot cilvēces ģimenei.

Protams, mormoņi saprot, ka izglītībai ir izšķiroša nozīme arī saistībā ar viņu pašu ģimeni. Tā kā svētie uzskata ģimeni par sabiedrības pamatvienību, viņi izturas pret mājām kā pret galveno cilvēka mācību vietu. Vecākiem ir Dieva dots uzdevums audzināt bērnus „gaismā un patiesībā” (Mācība un Derības 93:40). Viņu primārais pienākums ir palīdzēt saviem bērniem sasniegt intelektuālo, sociālo un garīgo briedumu, mācot un rādot piemēru. Bērnu audzināšana tiek uztverta kā sadarbība ar Dievu, un vecākiem un citiem skolotājiem ir pienākums vest bērnus pa ceļu, kas sniedz gan tūlītēju, gan mūžīgu ieguvumu.[16]

Izglītības spektrs

Mormoņu sapratne par izglītības ieguvi ietver ne vien dažādu zināšanu apguvi, bet arī daudzveidīgu mācīšanos. Baznīcas mācības paver plašu skatu uz vērtīgu zināšanu ieguvi, ieskaitot neierobežotu laicīgu un reliģisku jautājumu klāstu. Šajos parametros ietilpst ģeogrāfija, kultūra, vēsture, zinātne un neskaitāmi citi priekšmeti, kas plešas krietni ārpus tradicionālu reliģisko zināšanu loka.[17] Patiesībā, sasniedzot noteiktu līmeni, mormoņi vairs nešķiro zināšanas „laicīgajās” un „reliģiskajās”. Viņi uzskata, ka visas patiesības formas ir būtiskas un svētas.

Lai gan ar „izglītību” parasti saprot oficiālu skološanos, Pēdējo dienu svētie apzinās, ka tai jāietver daudz vairāk par to. Viņi tiek mudināti uztvert izglītības ieguvi kā savu personīgo atbildību[18], un viņiem tiek mācīts, ka ikvienam cilvēkam jātiecas pēc izglītības pašam, ņemot vērā savus individuālos dzīves apstākļus, mācoties tādā veidā un tik daudz, cik iespējams.[19] Lai gan mormoņi uzskata, ka oficiālās izglītības programmas ir neaizstājamas, viņi augstu vērtē lasīšanu un studēšanu, gremdēšanos pārdomās un dažādu novērojumu veikšanu. Viņi apliecina, ka zināšanu bagātības gaida visus, kas centīsies tās iegūt.

Visbeidzot, pēc Pēdējo dienu svēto domām, izglītība ir princips, kas vijas cauri mūžībai. Mormoņu Svētie Raksti māca, ka „tas saprāta līmenis, ko mēs sasniedzam šajā dzīvē”, pavadīs mūs arī pēc nāves (Mācība un Derības 130:18). Pēdējo dienu svētie uzskata izglītību par mūžīgu pasākumu, viņi sagaida un cer uz ilgstošu mācīšanos, kas turpināsies līdz nenosakāmam brīdim tālā nākotnē.

2. Mormoņu izglītības tradīcijas

Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcai ir stabilas un ilglaicīgas izglītības tradīcijas [20], var pat teikt, ka tās ir kļuvušas par Baznīcas locekļu pazīšanās zīmi.[21] Iniciatīvu izglītības jomā mormoņi aizsāka jau pirms 200 gadiem, un viņi ir izkopuši kultūru, kur izglītībai ir ārkārtīgi svarīga nozīme. Šīs tradīcijas iesniedzas pašos Baznīcas pirmsākumos.

Papildus Bībelei un Mormona Grāmatai, Pēdējo dienu svētie lasa Baznīcas dibinātāja Džozefa Smita dievišķās atklāsmes, lai varētu izprast mācīšanās jēgu un struktūru.[22] Šie mūsdienu Svētie Raksti, visa cita starpā, mudina svētos godāt un nerimstoši tiekties pēc visa veida gudrības, uzcītīgi mācot citam citu, lai varētu tikt „apmācīti pilnīgāk teorijā, principos, mācībā [un] evaņģēlija likumā” (Mācība un Derības 88:78). Laika gaitā šīs mācības veicinājušas daudzveidīgus centienus izglītības jomā.

Šīs mācības jau izsenis pamudinājušas Pēdējo dienu svētos apņēmīgi izglītot savus bērnus un veicinājušas viņu nodošanos personīgajai pilnveidei un izaugsmei izglītības jomā. Lai gan Pēdējo dienu svētie, tāpat kā daudzas tā laika ģimenes, izglītoja savus bērnus mājās, viņi tiecās arī pēc oficiālas izglītības ieguves. 19. gs., kad tikai dažiem bija tā privilēģija iegūt izglītību, mormoņi organizēja paši savas skolas Kērtlandē un Ohaio. Dažās skolās pasniedza reliģiska rakstura mācības, citās — vietējiem iedzīvotājiem (ieskaitot sievietes un bērnus) mācīja valodas, aritmētiku, gramatiku, kā arī citus tradicionālus mācību priekšmetus.

Mormoņi bija pirmie, kas 19. gs. mežonīgajā Amerikas pierobežā Misūri ieviesa izglītības programmas, 1831. gadā nodibinot pirmo skolu tagadējā Kanzassitijā. Un jau pēc dažiem gadiem viņu jaunuzceltajā pilsētā Navū, Ilinoisas štatā, mita sabiedrība ar augstu kultūras un izglītības līmeni. Baznīcas vadītāji skaidroja, ka viens no svarīgākajiem Pēdējo dienu svēto pulcēšanās iemesliem ir iespēja iegūt izglītību, un Navū laikos viņi varēja baudīt vairākas no tās izrietošās priekšrocības.[23] Tika projektētas un dibinātas publiskās skolas, klubi, teātri, muzeji, liceji, kā arī literārās un cita veida apvienības. Svētie nodibināja arī universitāti — Navū Pilsētas universitāti, kas pārvaldīja pilsētas izglītības sistēmu. Tie, kas viesojās Navū, sastapa cilvēkus, kas stingri ievēro savus reliģiskos principus un nododas intelektuālai pilnveidei.[24]

Izglītība turpināja būt par prioritāti arī 19. gs. otrajā pusē, kad mormoņi izklīda, kolonizējot Amerikas Savienoto Valstu rietumus. Lai atbalstītu izglītības ieguvi, Baznīcas vadītāji (Brigams Jangs, Džons Teilors un Vilfords Vudrafs) pārraudzīja staba skolu un „akadēmiju” dibināšanu, novirzot nereti niecīgos Pēdējo dienu svēto resursus organizētu izglītības programmu ieviešanai. Kopš tā laika daudzas no šīm stabu skolām un akadēmijām kļuvušas par modernām reģionālajām vidusskolām, koledžām un universitātēm. Parādoties alternatīvām, Baznīca pārtrauca vairumu centienu laicīgās izglītības jomā. Tā vietā Baznīca aizsāka reliģiskās izglītības papildsistēmas ieviešanu, kas bija paredzēta dažāda gada gājuma studentiem.

3. Baznīcas iniciatīvas izglītības jomā

Izglītības ieguve vēl arvien ir daļa no Pēdējo dienu svēto tradīcijām un ieņem būtisku vietu mormoņu dzīvē un ticībā.

Baznīca liek uzsvaru uz mācīšanos svētdienas dievkalpojumu, tempļa apmeklējumu un citu Baznīcas pasākumu laikā, papildus tam piedāvājot plašu oficiālo iniciatīvu klāstu, lai palīdzētu Baznīcas locekļiem centienos iegūt izglītību.

Pastāvīga Baznīcas koledžu un universitāšu finansēšana liecina, ka Baznīca atzīst teicamas vispārējās izglītības nepieciešamību. Baznīcai pieder un tā vada trīs universitātes (Brigama Janga universitāti, Brigama Janga universitāti Havajās un Brigama Janga universitāti Aidaho) un vienu koledžu (PDS biznesa koledžu). Šajās institūcijās papildus laicīgajai izglītībai tiek mācīti arī Baznīcas ideāli un reliģiskie principi. Baznīca uztur arī vairākas sākumskolas un pamatskolas Meksikā, Tongā, Samoā, Fidži un Kiribati.

Baznīcas izglītības sistēma ietver arī Baznīcas seminārus un institūtus. Šīs institūcijas uzsver, cik svarīgi iegūt visaptverošu izglītību, kurā ietilpst arī zināšanas par reliģiju un ticību.

Seminārs ir četrgadīga reliģiska izglītības programma vidusskolēniem, kas pieejama dažādu ticību pārstāvjiem. Katru mācību gadu semināra studenti studē vienu no Svēto Rakstu grāmatām: Veco Derību, Jauno Derību, Mormona Grāmatu vai Mācību un Derības. Semināra nodarbības pasniedz gan algoti pilnlaika skolotāji, gan brīvprātīgie, un tās visbiežāk notiek Baznīcas telpās. Šobrīd visā pasaulē semināru apmeklē aptuveni 350000 studentu.

Reliģijas institūti nodrošina reliģisko izglītību vairāk nekā 2500 vietās visā pasaulē. Tos apmeklē jaunieši no 18 līdz 30 gadu vecumam, no kuriem daudzi mācās koledžā vai studē universitātē. Institūta nodarbībās tiek studēti Svētie Raksti, Baznīcas vēsture, Baznīcas doktrīna, kā arī pasniegtas nodarbības par to, kā sagatavoties laulībai un misijai. Šobrīd institūtu apmeklē aptuveni 350000 studentu.

Pastāvīgais izglītības fonds, ko Baznīca dibināja 2001. gadā, sniedz palīdzību uzcītīgiem Baznīcas jaunajiem pieaugušajiem no jaunattīstības valstīm, dāvājot iespēju iegūt sava ekonomiskā stāvokļa uzlabošanai nepieciešamo izglītību. Fondu veido Baznīcas locekļu ziedojumi, un no šo līdzekļu saņēmējiem tiek gaidīts, ka viņi aizņēmumu atmaksās ar pavisam nelieliem procentiem. Kopš tā dibināšanas Pastāvīgais izglītības fonds pieaudzis līdz milzīgiem apmēriem, tā ietvaros sniegta palīdzība desmitiem tūkstošu studentu.



[1]Mācība un Derības 93:36.

[2]Skat. Thomas S. Monson, „Look to God and Live”, Ensign, 1998. g. maijs, 52.–54. lpp; Bruce C. Hafen, „The Atonement: All for All”, Ensign, 2004. g. maijs, 97.–99. lpp.

[3]Skat. Mācība un Derības 130:19.

[4]Skat. Dallin H. Oaks, „A House of Faith”,BYU Studies (1996. g.), 117.–118. lpp.

[5]Skat. Dieter F. Uchtdorf, „Two Principles for Any Economy”, Ensign, 2009. g. nov., 58. lpp.

[6]Baznīcas prezidentu mācības: Džozefs Smits (2010. g.), 264. lpp.

[7]2. Nefija 28:30; Mācība un Derības 88:11.

[8]Džozefs Fīldings Smits izteicās pavisam skaidri, ka „zināšanas ir iegūstamas gan ar saprātu, gan atklāsmi”. Skat. „Educating for a Golden Era of Continuing Righteousness”, A Golden Era of Continuing Education (Brigham Young University, 1971. g.), 2. lpp.; Mācība un Derības 9:2.

[9]Skat. Henry B. Eyring, „An Education for Real Life”, Ensign, 2002. g. okt., 14.–21. lpp.

[10]Skat. Richard C. Edgley, „Faith—the Choice Is Yours”, Ensign, 2010. g. nov., 31.–33. lpp.

[11]Skat. 2. Nefija 9:29.

[12]Citēts George H. Brimhall, „The Brigham Young University”, Improvement Era, 1920. g. jūl., 831. lpp.

[13] Skat. Dieter F. Uchtdorf, „Two Principles for Any Economy”, 58. lpp.

[14]James E. Faust, „Learning for Eternity” (BYU devotional address, 1997. g. 18. nov.), 3. lpp.

[15]Skat. Thomas S. Monson, „Great Expectations” (BYU devotional address, 2009. g. 11. jan.), 3. lpp.

[16]Skat. L. Tom Perry, „Mothers Teaching Children in the Home”, Ensign, 2010. g. maijs, 29.-31. lpp.

[17]Skat. Mācība un Derības 88:79; 90:15.

[18]Skat. Russell M. Nelson, „Where Is Wisdom?”, Ensign, 1992. g. nov., 6.-8. lpp.

[19] Skat. Dieter F. Uchtdorf, „Two Principles for Any Economy”, 58. lpp.

[20]Skat. BYU’s „Education in Zion” izstādes aprakstu, kas vēsta par PDS izglītības vēsturi un ir pieejams šeit.

[21]Skat. James E. Faust, „Learning for Eternity”, 2. lpp.

[22]Skat. Dallin H. Oaks, „A House of Faith”, 115. lpp.

[23]Skat. Sidney Rigdon, „To the Saints Abroad”, Elders’ Journal, 1838. g. aug., 53. lpp.

[24]Skat., piemēram, „Highly Important from the Mormon Empire”, New York Herald, 1842. g. 17. jūn., 2. lpp.

Stila ceļveža piezīmes:Izmantojot rakstu par Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcu, lūdzu, pirmajā norādē izmantojiet Baznīcas pilno nosaukumu. Lai iegūtu vairāk informācijas par Baznīcas nosaukuma izmantošanu, ejiet uz mūsu tiešsaistes Stila ceļvedis.